Capítulo 3

1 Salomón Egipto ttö̧ja̧ ttu̧ru̧hua̧ Faraóncu huȩnȩ juiyönä kä̧cuä̧huä̧ jä'ecuinö ji̧na̧'a̧, ja̧hua̧nö̧ jȩpö̧ Faraón ittijuru irecua päi'önä ȩmi̧nö̧, ja̧hua̧nö̧ ja̧'a̧ David öäre ötahuiyära̧'a̧ i'cächinä̧cua̧, ja̧u̧nu̧tä̧ pä̧nä̧ cä'ädinö chutä ojusode aditinö̧'i̧nä̧, Dios ö̧jo̧de aditinö̧'i̧nä̧, Jerusalén ötahuiyä tto̧ȩpä̧rä'ca'i̧nä̧. 2 Pä'äjimä ji̧nä̧ isode Dios ö̧jo̧de adicuoca'attö o'ca toi'önä ötahuiyä ttö̧ja̧mä̧ ji̧nä̧'isocu ucuo isomȩ pättomȩ 'chä̧nö̧ i̧sa̧rö̧ cuä'ö'icu, ku'icu iyähuä jȩpä̧'i̧jä̧tö̧ ji̧na̧'a̧. 3 Juhua'a yabocutä Salomónmä̧ Diosrö repe'ö jä'o David hueipinönä̧tä̧ 'chi̧nö̧, ja̧hua̧nö̧ ja̧'a̧ ji̧na̧ isocu icuo isome pättome 'chä̧nö̧ i̧sa̧rö̧ cuä'ö'icu adiu a̧mȩu̧ juäicu huihuatö ku'icu iyä'chinö. 4 Ru̧hua̧mä̧ Gabaónra̧'a̧ 'chä̧nö̧ i̧sa̧rö̧ ku'icu iyinö, ihueye ju̧ä̧nȩtä̧ ji̧na̧'a̧ ucuo isome pättinomȩmä̧. Salomón milnö̧ jo̧mȩnä̧ i̧sa̧rö̧ ku'icu iyähuä jȩpi̧nö̧ juhuorö. 5 Diosmä̧ Gabaónttö̧ 'cuoti̧nä̧ i̧jȩcuä̧chö̧ Salomónrö̧ pa̧'a̧nö̧ pä'inö:" Ucuru pä̧huä̧rö̧jö̧mä̧ jä'epi, chiyacu". 6 Ja̧hua̧nö̧ päcu Salomón pä'inö: Ttö chä'o ucu cumöhuä̧ya̧ Davidrö rö̧ä̧nä̧tä̧ re topö ppä'ädinö̧jä, ja̧hua̧nö̧ ja̧'a̧ttö̧ ja̧u̧mä̧ iso päi'önä̧ ucurutä ucuo te'äu ki̧nö̧ cuä'ca jo̧mȩttö̧mä̧, jueönä jäcuähuättö̧'i̧nä̧, jua'a jö̧ ta'anö̧ a̧mi̧so'quittö jueönä ki̧nö̧ ucutäcu. Ja̧hua̧nö̧ ja̧'a̧ ucutä 'quȩ'ȩpö̧ ȩmö̧ ku̧ni̧nö̧jä̧ pi̧yȩ ucuttu re toäcuähuä, i̧tti̧rö̧ cuiyinö chutä uruhuo i̧dȩä̧cä̧nä̧ ö̧'ä̧mä̧di̧ya̧cu pä'ö jitä pi̧yȩ mo̧ro̧. 7 Ja̧hua̧nö̧ ja̧'a̧, chu̧ru̧hua̧ Dios jitämä ttö cu̧mu̧huä̧ya̧rö̧ chä'o David ru̧hua̧ ö̧jä̧'i̧jo̧mȩ ku̧nä̧ji̧jä̧ ru̧hua̧ chö̧ja̧ pä'ö, ja̧hua̧nö̧ ja̧'a̧nä̧ ttömä mö̧ä̧ya̧tä̧ hua̧sä̧, ja̧hua̧nö̧ ja̧'a̧ttö̧ jeruhuäcusä ru̧hua̧ kä̧cuä̧huä̧mä̧. 8 Ja̧hua̧nö̧ ja̧'a̧ ucu cu̧mu̧huä̧ya̧mä̧ kö̧ cu̧mu̧huäyotö recuätö ucutä 'quȩ'ȩpö̧ cuȩmi̧nä̧u̧ ttö̧'cä̧tȩnä̧, jahuätömä pa̧ja̧tä̧cuä̧huo̧mȩ'i̧nä̧ juiyönä huotö recuätö tta'attö. 9 Ucu cu̧mu̧huä̧ya̧ amiso'quinä huäjunä ttu̧huȩpä̧rä̧chi̧'ö̧nä̧ jȩpi̧, ucutä cu̧mu̧huäyotörö adiunä'i̧nä̧ suronä'i̧nä̧ päda pä'ö. Ja̧hua̧nö̧ ja̧'a̧nä̧, ¿Di jä̧ttö̧ pi̧yȩ cuiäre ötahuiyä bäreu hueö'anö hua̧mä̧. 10 10 Diosmä Salomón jäepäji eseunu topinö̧. 11 Ja̧hua̧nö̧ ja̧'a̧ttö̧ Dios pä'inö: "Tta̧'a̧nö̧ pä'ö jäcuepäjättö pi̧yȩmä̧, jä'epocö päjijä recuo mo̧ro̧ kä̧cuä̧huä̧'i̧nä̧, järe rö̧ä̧nä̧ ku̧nä̧rä̧cuä̧huä̧'i̧nä̧, cuabo'iyotö tta̧'cua̧rö̧'i̧nä̧, ja̧hua̧nö̧ joca̧'a̧ jä'epäjijä huo̧juȩcu̧nä̧ amocuädäcuähuätä, 12 topi, o'ca juiyönä jäcuepäjimä jȩchä̧cua̧sä̧. Iso päi'önä cuamiso'quittömä huo̧juȩcu̧nä̧ amocuädö ttu̧huȩpä̧rä̧chi̧'ä̧cuä̧huä̧ chi̧yä̧cua̧jä̧, ucu cu̧jä̧cua̧'a̧ ä'canä ya̧tȩ'i̧nä̧ u̧ju̧nä̧ro̧cö̧ ji̧nö̧, juhua'a jö̧ ta̧'a̧nö̧ ucu cuo'ca'anä ya̧tȩ'i̧nä̧ u̧ju̧nä̧ri̧yä̧cua̧ ja̧umä̧. 13 Koro jäcuepocö jä̧ji̧'i̧nä̧ chi̧yä̧cujä̧, järe ruhuo, juhua'amä ucutä cucuo päi'önä ja̧'a̧, juhua'a jö̧ ta̧'a̧nö̧ ucu huecu mo̧ro̧ttö̧ kä̧mä̧dö̧ korotö ruhuotöttömä ya̧tȩ'i̧nä̧ toäcua'a ucu'anö hua̧mä̧. 14 Cuä'o David jȩpö̧ ö̧ji̧nö̧'a̧nö̧ ttö huedönätä cu̧jö̧ttö̧mä̧, juhua'a jö̧ ta̧'a̧nö̧ chiäre hueähuä huȩnȩnä̧'i̧nä̧ jȩpö̧ cu̧ju̧ttu̧mä̧, recuo mo̧ro̧ cu̧ju̧nä̧ jȩchä̧cua̧jä̧". 15 Ja̧hua̧nö̧ ja̧'a̧ Salomón ö'orächi'omȩnä̧ ttu'ȩpä̧rä̧chi̧'i̧nö̧ 'cuo̧ti̧nä̧ ja̧'a̧ pä'ö. Juhuorö Jerusalénra̧'a̧ ppa̧'ä̧chö̧ Dios hueähuä huȩnȩ iyinö ȩco̧ca̧ po̧mȩ 'chä̧hui̧'i̧nö̧. Juhuorö ä'cattö i̧sa̧rö̧ cuä'ö'icu huȩnȩ juiyönä kä̧cuä̧huä̧ iyinö, ja̧hua̧nö̧ jȩpö̧ cä'ädö o'ca toi'önä u̧mu̧huäyotöcu pä'cäri'i̧nä̧ jȩpi̧nö̧. 16 Ja̧u̧nu̧ o'ca'a ta̧ju̧ nä̧tö̧ ttidepä iyä'chäcuähuä ttö̧ja̧ ru̧hua̧ ä'ca jo̧mȩ ichö ka̧cuä̧mi̧nä̧tö̧. 17 Jahuätöttö yajute pä'inä̧ju̧:"Chu̧ru̧hua̧, ttö'i̧nä paju isaju'i̧nä̧ ji̧nä̧ yodetenä̧tä̧ ka̧cuä̧tö̧jä̧, ja̧hua̧nö̧ ja̧'a̧ jahuäjucu tö̧jo̧mȩttö̧ ttömä uhuäbecuäjäjusä chi̧tti̧rö̧. 18 Chuhuäbecuaja'attö huäbodäcuä mo̧ro̧ päi'omȩnä̧ jahuäju'i̧nä̧ ki̧tti̧rö̧ uhuäbecuäjäju. Korotö'i̧nä̧ toönä̧tä̧ ujututä ka̧cuä̧jä̧tö̧jä̧ isodenä̧mä̧. 19 Ja̧hua̧nö̧ ja̧'a̧ ji̧yȩtȩ yodo yajuja ki̧tti̧ 'corupäi'äjiyäcua, yajutä u̧huä̧mȩnä̧ huä̧mä̧dö̧ kicuäcu. 20 Ja̧hua̧nö̧ ja̧'a̧ yodo kä'co porächi'ö chi̧tti̧rö̧ chippeyenä pö̧rö̧ ȩmi̧pö̧ yajutä kippeyenä rutäu, ttö chippeyenä rutäjäju yajutä ki̧tti̧ 'corupä'i'äjirötä ttömä chä̧'ä̧ra̧'a̧nä̧. 21 Mo̧ro̧jä'canä chi̧tti̧rö̧ ahuate chiya pä'ö chö'orächi'omenä hua'ö icuäjirö topäjäjusä. Ja̧hua̧nö̧ ja̧'a̧ mo̧ro̧ päi'a'a adiunä tochomȩnä̧ chuhuäbecuäjäcu chi̧tti̧ päjimä̧cö̧ ja̧'a̧. 22 Ja̧hua̧nö̧ ja̧'a̧ karaju isaju pä'inä̧ju̧:" Ja̧hua̧nö̧mä̧cö̧, a̧'cua̧rö̧mä̧ ttö chi̧tti̧, hua'ö icuäjitä ja̧'a̧ ucu cui̧tti̧mä̧ jö̧nä̧." Ja̧hua̧nö̧ päjäcua ä̧cuomȩnä̧ isaju päjäju pä'inä̧ju̧: Ja̧hua̧nö̧mä̧cö̧, ucu cui̧tti̧ ja̧'a̧ 'corupä'i'äjimä, a̧'cua̧rö̧mä̧ ttö chi̧tti̧ jö̧nä̧. Jahuätö nä̧tö̧mä̧ ja̧hua̧nö̧ pä'ä'chäcuähuinä̧tö̧ ru̧hua̧ ä'ca jo̧mȩttö̧. 23 Ja̧hua̧nö̧ ja̧'a̧ ru̧hua̧ pä'inö: Ucututtu yajutemä̧ pä'äju: pide a̧'cua̧rö̧tä̧ ja̧'a̧ ttö chi̧tti̧mä̧, ucu cui̧tti̧mä̧ 'corupä'i'äji jö̧nä̧, juhua'a jö̧ ta̧'a̧nö̧ karaju pä'äju:Ja̧hua̧nö̧mä̧cö̧, ucu cui̧tti̧ ja̧'a̧ 'corupä'i'äjimä, ttö chi̧tti̧ ja̧'a̧ a̧'cua̧rö̧mä̧ jö̧nä̧. 24 Ja̧'hua̧nö̧ ja̧'a̧ ru̧hua̧ pä'inö: "Curächu 'cächipätucui". Ja̧'hua̧nö̧ päu curä'chu 'cächö iyinätö̧ ru̧hua̧rö̧. 25 Ja̧'hua̧nö̧ ja̧'a̧ ru̧hua̧ pä'inö: ji̧'qui̧chä̧hua̧ a̧'cua̧rö̧rö̧mä̧ kä'canä nä'epätucui, ja̧'hua̧ta̧nö̧ päcuäda'a pajuru ichätucui, ju'hua'a jö̧ ta̧'a̧nö̧ päcuäda'a karajuru jö̧nä̧. 26 Ja̧'hua̧nö̧ ja̧'a̧ ji̧'qui̧cha̧hua̧ a̧'cua̧rö̧ ja̧ju̧mä̧ ki̧tti̧rö̧ kamiso'quittö rö̧ä̧nä̧tä̧ ka̧'cua̧ juiyachi'äcua ru̧hua̧rö̧ ucuocu pä'inäju̧: "Chu̧ru̧hua̧, ja̧u̧ ji̧'qui̧cha̧hua̧ a̧'cua̧rö̧rö̧mä̧ jahuäjurutä iyi, koro'inä joca'anämä cuä'ö cuicuärö. 27 Ja̧'hua̧nö̧ päjiyäcua karaju pä'inä̧ju̧: "Ja̧u̧mä̧ ttö'inä chi̧tti̧mä̧cö̧ jä̧cua̧'a̧, ucu'inä cuittimäcö jä̧cua̧'a̧, huä'inä̧ na'epä̧tu̧cui̧rö̧. Ja̧hua̧nö̧ päjiyäcu ru̧hua̧mä̧ ädätö pä'inö: "Cuä'ömä cuicuätucuä, ja̧u̧ ji̧'qui̧cha̧hua̧ a̧'cua̧rö̧mä̧ acuomenäji̧ isajurutä iyätucui. Jahuäjutä ja̧'a̧ ji̧nä̧'iso päi'önä jajumä". 28 Ja̧hua̧nö̧ ja̧'a̧ttö̧ o'ca toi'önä Israel ttö̧ja̧mä̧ ru̧hua̧ jueönä jȩpö̧ iyäji ttä̧ju̧cuo̧mȩnä̧, rö̧ä̧nä̧ ye'ecuinätö̧ ru̧hua̧rö̧, iso päi'önä Diosttö huo̧juä̧huä̧'i̧nä̧, jueönä pähuä'inä ja̧u̧nä̧tä̧ ka̧'a̧ totta'attö.